Naudas vēsture

Naudas vēsture

Kad vēl sēdējām solos vēstures stundu laikā, neviens neko neminēja par naudas rašanos, vai to kad to pirmo reizi sāka izmantot. Bet skaidrs ir viens, ka senākos laikos neviens naudu neizmantoja, lai nopirktu sev pārtiku vai arī lai kaut ko iegādātos, jo nauda šādā formātā nemaz neeksistēja. Protams, es nerunāju par 10 vai pat 100 gadus tālu pagātni, bet gan par laiku pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Tajā laikā viss notika izmantojot mainīšanās metodi, es tev iedodu tik daudz vienas lietas un pretī dabūju konkrētu daudzumu kaut kā cita. Šādas mainīšanās vietas jeb tirgi bija ļoti populāri agrāk, kamēr mūsdienās vienkārši aizejam uz veikalu un dabūjam pilnīgi visu, ko vien vēlamies. No mainīšanās toreiz līdz virtuālajai naudai tagad (käteisvaroja tänään).

Pirmā oficiālā naudas vienība tika izveidota 600. gadā pirms Kristus dzimšanas pašreizējā Turcijas teritorijā. Monētas tika izveidotas apaļā formā, kas bija ļoti praktiski un atļāva tirdzniecībai izplesties arī pāri jūrai. Jau ap 13. gadsimta vidu visā Eiropā zelta monētas tika pieņemtas kā tirdzniecības līdzeklis. Tagad ne tikai Turcijā vai tuvākajās kaimiņu zemēs varēja nopirkt produktus vai preces par zelta monētām, bet arī visā pārejā Eiropas teritorijā. 13. gadsimta pašās beigās no Ķīnas tika atvesta ideja par papīra naudu uz Eiropu, bet tas vēl nenozīmēja, ka jau pašā sākumā papīra nauda tika sākta izmantot. Vēl vairākus gadu simtus papīra banknotes neizmantoja, jo visiem bija labi ar to, ka eksistēja zelta monētas, kuras bija viegli izmantot. Neskatoties uz to, ka zelta monētas tika ļoti plaši izmantotas un visi bija ļoti apmierināti ar to, 17. gadsimta vidū Zviedrijā tika uzsākta papīra banknošu printēšana. Papīra nauda bija ļoti liels solis uz priekšu, it īpaši priekš lielākiem biznesiem, jo to varēja printēt, cik vien nepieciešams, nedomājot par to, ka metāla resursi ir limitēti. Vairs nebija jāiepērk zelts vai sudrabs tikai lai varētu sākt ražot naudu. Grūti pat iedomāties kāda izmēra seifi bija nepieciešami uzņēmumiem, lai glabātu lielu daudzumu naudas. Gluži tāpat kā tagad, arī tajā laikā eksistēja lielāki uzņēmumi, kuri ražoja preces plašākam tirgum, un uzņēmuma modelis bija ļoti ienesīgs. Droši vien kāda ļoti liela un droša telpa tika atvēlēta naudas uzglabāšanai, bet par laimi līdz ar papīra naudas rašanos, uzņēmumiem vairs nevajadzēja tik lielas telpas, lai uzglabātu visus savus finansiālos līdzekļus.

Tuvāk tagadnei, 19. gadsimta vidū, pirmo reizi tika piedāvāta iespēja naudu pārsūtīt, izmantojot telegrammu sistēmu. Šodien ļoti viegli ir pārsūtīt naudu izmantojot savu interneta banku, bet vēl aizvien darbojas pasta vai citu uzņēmumu servisi, kas ļauj naudu pārsūtīt. Piemēram, Latīņamerikā banku sistēma ir ļoti vāja, tāpēc vēl aizvien ir ļoti daudz kompāniju, kas nodrošina naudas pārsūtīšanas pakalpojumus, lai cilvēkiem nevajadzētu izmantot banku sistēmu, kas nedarbojas perfekti. 20. gadsimta vidū tika radīta pirmā kredītkarte. Gadsimta pašās beigās bankas Eiropā sāka piedāvāt internetbankas opciju, kad bankai var piekļūt kā no sava datora tā arī no telefona, kas mūsdienās jau liekas pavisam ierasti. Kamēr Latvijā bez kontakta kartes uzsāka savu uzvaras gājienu tikai pēdējo gadu laikā, tikmēr Lielbritānija bija pirmā vieta, kur šī ideja radās jau 2008. gadā. Pēdējo gadu laikā parādās arvien jaunāki un neparastāki veidi, kā norēķināties, kas ietver kripto valūtas, idejas par zemādas čipiem un citas lietas https://www.heti24.fi/pikavippi-ilman-luottotietoja/.